ASV Augstākā tiesa ir pieņēmusi lēmumu, kas pamatīgi sašūpo pašreizējā prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības politiku. Tiesa atzina, ka Tramps ir pārkāpis savas pilnvaras, pērn pašrocīgi ieviešot augstus ievedmuitas tarifus precēm no daudzām valstīm.
Šis spriedums ir nopietns šķērslis prezidenta plāniem, jo viņš tarifus uzskata par galveno rīku Amerikas rūpniecības glābšanai. Tagad ir kļuvis skaidrs, ka tik apjomīgus lēmumus prezidents nedrīkst pieņemt bez Kongresa piekrišanas.
Galvenais strīds bija par to, vai prezidentam ir tiesības vienpersoniski noteikt nodokļus un nodevas ārvalstu precēm. Parasti ASV tas ir parlamenta jeb Kongresa uzdevums. Tramps savulaik izmantoja 1977. gada likumu, kas domāts ārkārtas situācijām, lai ierobežotu starptautisko tirdzniecību. Tomēr Augstākā tiesa ar 6 balsīm pret 3 nolēma, ka šis likums nedod tiesības prezidentam patvaļīgi ieviest jaunus muitas tarifus.
Interesanti, ka spriedumu atbalstīja ne tikai liberālie tiesneši, bet arī daļa konservatīvo, kuri parasti ir draudzīgāki republikāņu politikai. Tiesas priekšsēdētājs Džons Robertss savā atzinumā uzsvēra, ka prezidentam jebkurā gadījumā būtu bijis jāsaņem Kongresa akcepts. Lai gan republikāņiem pašlaik ir vairākums abās palātās, ne visi partijas biedri atbalsta Trampa haotisko pieeju tirdzniecības kariem.
Trampa asā reakcija un jaunie plāni
Prezidents Tramps pēc sprieduma uzzināšanas neslēpa dusmas. Viņš sasauca preses konferenci, kurā paziņoja, ka ir “dziļi vīlies” tiesnešu rīcībā. Tramps pat atļāvās pārmest tiesas locekļiem drosmes trūkumu un apgalvoja, ka lēmumu esot ietekmējušas “ārvalstu intereses”. Viņa skatījumā tarifi ir vienīgais veids, kā panākt, lai preces atkal ražotu ASV, nevis ievestu no ārzemēm par lētu naudu.
Tomēr prezidents neplāno padoties. Uzreiz pēc tiesas lēmuma viņš paziņoja par jaunu 10 % tarifu ieviešanu tirdzniecībai ar visām valstīm. Šoreiz viņš izmanto citu, 1974. gada likumu. Šis likums ļauj prezidentam noteikt līdz 15 % lielus tarifus, bet tikai uz 150 dienām. Ja viņš vēlēsies tos saglabāt ilgāk, viņam tik un tā nāksies iet pie Kongresa un lūgt atļauju.
Ko tas nozīmē uzņēmējiem un ekonomikai
Lielākais jautājums pašlaik ir par naudu, kas jau ir samaksāta. Kopš tarifu ieviešanas ASV valdība ir iekasējusi vairāk nekā 130 miljardus dolāru. Demokrāti jau paspējuši šo tiesas spriedumu nosaukt par uzvaru parasto amerikāņu maciņiem. Tagad daudzi importētāji cer, ka viņiem izdosies atgūt nelikumīgi iekasētos maksājumus. Tirdzniecības eksperti iesaka valdībai pēc iespējas ātrāk izveidotskaidru procedūru, kā šo naudu atgriezt, lai mazinātu sajukumu.
Tikmēr uzņēmējdarbības vidē valda liela nenoteiktība. Trampa pieeja tarifiem līdz šim ir bijusi ļoti neprognozējama – viņš mēdz pēkšņi paziņot par nodokļu celšanu un tikpat pēkšņi to atlikt. Šāda “karstā un aukstā” politika traucē plānot darbus, jo uzņēmēji nekad nezina, cik viņu prece maksās rīt. Šī nestabilitāte visvairāk kaitē tieši pašiem ASV uzņēmumiem, kuri ir atkarīgi no izejvielu importa.
Trampa tirdzniecības politika ir tieši ietekmējusi arī Latviju. Piemēram, koksnes izstrādājumu eksports uz ASV pēdējā laikā ir būtiski sarucis tieši augsto nodevu dēļ. Eiropas Savienības precēm Tramps sākotnēji vēlējās piemērot 20 % tarifu, taču pēc dažādām sarunām tas tika nostiprināts pie 15 %. Īpaši smagi cieta tērauda un alumīnija ražotāji, kuriem nācās rēķinās ar pat 50 % lielu tarifu.
Lai gan tiesas lēmums atceļ daļu tarifu, daži no tiem joprojām paliek spēkā, jo tie tika ieviesti saskaņā ar citiem likumiem. Tas attiecas uz tēraudu, alumīniju, kokmateriāliem un automašīnām. Tramps turpina apgalvot, ka citas valstis gadu desmitiem ir iedzīvojušās uz Amerikas rēķina, un viņš ir apņēmies šo situāciju mainīt, pat ja tas nozīmē konfliktus ar tiesu varu un sabiedrotajiem Eiropā.
